Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Kāpēc man nav tiesību: 4. daļa

Jau krietni apnicis, bet tomēr novedīšu līdz galam.
Ja ņem vērā, ka kopumā es izgāzos braukšanas eksāmenā septiņas reizes, bet stāstu tikai par ceturto . . .
Secinājums - jāstāsta īsāk.
Tātad,  ceturtajā reizē maršruts uzreiz pēc izbraukšanas no CSDD  veda pa kreisi uz centru.
Izskatās tas šādi:

Shēmatisks ceļa posma vai tīkla attēlojums ar biezām melnām līnijām, kas apzīmētas ar cipariem 1 un 2, un tievu zaļu līniju, kas stiepjas tām pāri. No 1. līnijas atzarojas ceļš uz bloku ar uzrakstu «CSDD», bet zaļā līnija veido ovālu cilpu shēmas augšdaļā.


Zaļā krāsā apzīmētas tramvaja sliedes, ar sarkanajiem cipariem - krustojumi.
Proti, 1. krustojumā es nogriezos pa kreisi un braucu uz 2. krustojumu. Tur man bija jānogriežas pa labi (pēc zīmējuma tas ir uz augšu 2. krustojumā). Tādējādi man bija jāšķērso tramvaja sliedes. Pēc tam, kad to izdarīju, inspektors palūdza apturēt mašīnu pie ceļmalas, kā tas tiek darīts rupja pārkāpuma un 10 soda punktu pārsniegšanas gadījumos.
        Es mēģināju noskaidrot, kas šoreiz nav tā. Izrādījās, ka pirms tramvaja vai dzelzceļa sliežu šķērsošanas vadītāja pienākums ir pārliecināties, vai netuvojas transports, vienkāršāk sakot, paskatīties pa malām. Pa kreisi taču es skatījos, jo braucu uz to pusi, bet lūk, pa labi, griežoties, galvu nepagriezu. Tomēr zīmējumā labi redzams, ka es braucu no tramvaja galapunkta (no apļa), un tāpēc lieliski zināju, ka nekāda tramvaja tur nebija. Uz manu argumentu, ka tramvajam no labās puses nebija kur rasties, un tas varētu vienīgi atlidot ar fotonu dzinēju no kosmosa, inspektors nereaģēja, un uzreiz ielipināja man 10 soda punktus.
Formāli inspektoram ir taisnība.  Bet reāli - esmu cilvēks, kurš ātri neapvainojas, tāpēc neko vairāk šeit nerakstīšu.